Informācija.
Izvēloties konkrēto maršrutu/ valsti vajadzētu apskatīt dažādus starptautiskus ziņu avotus, lai pārliecinātos, vai pēdējā laikā nav notikuši kādi īpaši incidenti, vai nav uzlikti jauni iebraukšanas ierobežojumi, bet varbūt gluži otrādi iebraukšana atvieglota. Latvijas mediji diemžēl šajā ziņā nederēs, jo ziņām ārvalstīs (turklāt vēl tālās ārvalstīs) netiek pievērsta īpaši liela uzmanība.

Katrā ziņā ir labi pirms tam palasīt dažādus ceļojumu forumus un, ja iespējams, iegādāt kādu grāmatu/ bukletu par ceļojuma mērķi. Diemžēl Latvijas grāmatu veikalos ar to izvēli tā ir kā ir, tāpēc var grāmatu iegādāt atrodoties braucienā citā valstī (vai palūgt kādam atvest) vai arī izmantot interneta veiklu piedāvājumu.

Vietējais gids.
Bieži no rietumu perspektīvas skatoties liekas, ka viss atrodams internetā vai LonleyPlanetā. Taču patiesība ir tāda, ka, pirmkārt, lai redzētu to, kas nav tūristu maršrutos, vietējie gidi ir ļoti noderīgi, turklāt tieši viņi var pastāstīt par vietējām tradīcijām un brīdinājumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā tulkot. Varētu teikt: jo tālāks ceļojums, jo lielāka iespējamība, ka vietējais gids būs nepieciešams, tomēr, protams, ka viss atkarīgs no attiecīgās valsts un tūrisma industrijas infrastruktūras.

Vietējo gidu iespējams sameklēt caur radiem, draugiem un paziņām, kas varbūt var ieteikt, kādu, kurš dzīvo vai ir bijis konkrētajā valstī. Cita iespēja – atrast vietējo tūrisma firmu un gida pakalpojums saņemt tur. Ne vienmēr vietējās tūrisma firmas būs atrodamas internetā, tāpēc sākt ceļojumu vajadzētu ar kādu lielāku pilsētu (visdrīzāk valsts galvaspilsētu) un meklēt tūrisma firmu tur.

Apdrošināšana.
Ļoti būtiski ir iegādāties ceļojuma apdrošināšanu, tās pieejamas par pietiekami pievilcīgām cenām un ievērojami atvieglo dzīvi. Brīvprātīga un noderīga lieta ir reģistrācija Ārlietu ministrijas konsulārajā reģistrā, turklāt ir labi arī noskaidrot, kāda ir tuvākās Latvijas vēstniecības adrese un telefons.

Robežu šķērsošana.
Ja mērķis ir doties ceļojumā, šķērsojot robežas, tad – ja vien nav bail no mazām un/vai senām lidmašīnām – lidojumi ir ātrākais un vismazāk sarežģīts pārvietošanās līdzeklis.

Ja tomēr esat nolēmuši šķērsot sauszemes robežas – ir labi noskaidrot robežas šķērsošanas nosacījumus pirms nonākšanas līdz robežas pārejas punktam. Par tiem, piemēram, var iztaujāt vietējās tūrisma firmas darbiniekus. Vajadzētu pārliecināties, vai izvēlēto robežpunktu drīkst šķērsot ārvalstu pilsoņi, vai tikai vietējie, kā arī to, ko drīkst/ nedrīkst pārvadāt. Katram gadījumam vajag sagatavot arī banknotes ar nelielu nominālvērtību (vislabāk kādā starptautiski atpazīstamā valūtā), jo pastāv varbūtība, ka tieši tūristam tiks pievērsta īpaša „piekasīšanās” uzmanība, lai piepelnītos.

Dokumenti.
Līdzi vienmēr vajadzētu nēsāt, ja ne pasi, tad vismaz pases kopiju. Autovadītāja apliecība ne vienmēr derēs.

Ir būtiski noskaidrot, kā konkrētajā valstī tiek regulēta ārvalstnieku ieceļošana, piemēram, vai ir nepieciešama reģistrācija. To vajadzētu uzzināt ieceļojot, lai nerastos sarežģījumi izceļojot.

Var būt arī citādākas prasības, piemēram, nepieciešams aizpildīt deklarāciju, uzrādot, kādas vērtīgas mantas tiek ievestas, piemēram, telefons, fotokamera utt., kā arī, cik daudz valūtas tiek ievests. Deklarācija tiek aizpildīta divos eksemplāros, no kuriem viens ir jāsaglabā līdz izceļošanai un tā jāuzrāda.

Vakcīnas.
Pirms ceļošanas vajadzētu pārliecināties, ka ir saņemtas visas potes, arī tās, ko Latvijā var saņemt bezmaksas – piemēram, pote pret difteriju un stingumkrampjiem, kas jāatjauno ik pēc 10 gadiem – pietiekami ilgs laiks, lai paspētu par to aizmirst.

Ar citām potēm ir tā, ka internetā, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas mājas lapā www.who.int , iespējams atrast visdažādāko informāciju par nepieciešamajām potēm un situāciju katrā valstī.

No vienas puses nav jau iespējams sapotēties pret visām iespējamajām kaitēm, tomēr aiziet/ piezvanīt uz klīniku un pajautāt, nav īpaši sarežģīti. Klīnikā būtu jābūt pieejamam sarakstam, kurā uzskaitītas visas valstis un norādītas vakcīnas, kuras būtu vēlams saņemt pirms došanās turp.Un vakcīnas, piemēram, pret A un B hepatītu, var noderēt arī Latvijas apstākļos.

Pirms ceļojuma vajadzētu iegādāties antibakteriālās salvetes vai hand sanitizer, jāatceras, ka ne vienmēr būs pieejams tīrs ūdens, kur kaut rokas nomazgāt. Turklāt salvetes noder arī tad, ja ilgāku laiku nav pieejama iespēja nomazgāties dušā.

Ēšana.
Ēšanas paradumi katrā valstī ir citādāki un, protams, lai patiesi izbaudītu vietējo kultūru un tradīcijas, nepieciešams nobaudīt to, kas tiek celts galdā. Tomēr, šķiet, ka tieši vēdera problēmas ir tās, kas pamatīgi spēj sabojāt jebkuru ceļojumu. Ja godīgi, tad tieši no tām man vienmēr ir liela baile, bet vēlēšanās pagaršot, protams, ir lielāka. Tāpēc cenšos ievērot sekojošas lietas.

Nejaukt kopā – zivis, meloni un piena produktus. Tas nenozīmē, ka tas viss tiek ēsts vienlaicīgi 😀 , bet gan to, ka, ja tiek apēst kaut kas no iepriekšminētā, tad vajag nogaidīt līdz ķerties klāt nākamajam. Piemēram, pilnīgi nevainīga kafijas ar pienu dzeršana pēc tam, kad apēsta melone, var beigties ar vēdergraizēm.

Pēc katras maltītes īpaši, ja tā bijusi sātīga un ar treknu ēdienu, turklāt vietējā ēstuvē, vajag iedzert nedaudz stipra alkohola – apmēram 25 līdz 30ml konjaka vai degvīna. Ja kāds alkoholu nelieto, tad var dzert zaļo tēju – pirms, pēc un ēšanas laikā – vienalga. Tas ir labi arī tad, ja alkohols tiek lietots.

Var lietot tabletes, kas regulē zarnu mikrofloras fizioloģisko līdzsvaru.

Izvēloties produktus vienmēr vajadzētu padomāt ne tikai par to, kā tie izskatās, bet arī par to, kā tie tiek uzglabāti. Tas ir īpaši būtiski valstīs ar augstu gaisa temperatūru.

Būtiska ir vienkāršā patiesība par to, ka jāmazgā rokas!

Maksāšana.
Vajag atcerēties, ka ne visur pasaulē maksāšana ar karti ir tik plaši iespējama, cik, piemēram, Latvijā, tāpēc ar skaidru naudu nepieciešams nodrošināties vēl pirms braukšanas, jo arī bankomāti citur nav bieži sastopami. Mana pieredze ir parādījusi, ka, neskatoties uz eiro stabilitāti utt., dolārs ir tas, ko atpazīst visur.

Pērkot preces, vajag skaitīt līdzi – parasti gadās tā, ka, ja cena tiek nosaukta vietējā valūtā vai kādā starptautiskā valūtā, tad visdrīzāk maksāt vietējā valūtā būs izdevīgāk.

Gribu uzsvērt, ka neesmu ceļojusi džungļos, vai absolūti necivilizētās vietās; tie visi drīzāk ir mani novērojumi par ceļošanu ne-Eiropā, nevis izdzīvošanas pamācība tuksnesī 🙂