Dižķibeles apstākļos jāmācās dzīvot taupīgi un jāmēģina nemest laukā pārtiku, kas nav pirmā svaiguma. Protams šajā gadījumā nerosinu ēst veselībai draudīgus produktus, bet saprāta robežās izmantot lietas, ko parasti izmetam laukā.
Tātad, šajā gadījumā izmantojam nedaudz pastāvējušu biezpienu, ko svaigā veidā vairs noteikti needīsim.



"Otrā svaiguma" biezpiens
Ola (pirmā svaiguma!)
Milti
Sāls, cukurs

Krējums, ievarījums vai kas kuram tīk

Parastā attiecība varētu būt viena ola uz paciņu biezpiena (200g). Bet es parasti rīkojos "uz aci", tapēc jāeksperimentē pašiem.


Ņem biepienu, piejauc olu, aptuveni 1/2 tējkaroti sāls un tējkaroti cukura.

Maisot, ber klāt miltus, līdz izveidojas pabieza (bet ne cieta!), ķēpīga masa.

Katliņā uzvāra ūdeni. Tad ar karoti vai rokām, atkarībā, cik ļoti gribas ķēpāties (man labāk patīk otrais variants), veido nelielas klimpiņas,  kuras pa vienai liek vārošajā ūdenī.

Vāra, kamēr klimpas uzpeld un tad vēl kādas 3 minūtes.

Vēlams nedaudz apmaisīt katliņa saturu, jo viņas mēdz salipt un neuzpeldēt, bet izšķīst no pārvārīšanās!

Pasniedz ar krējumu sāļajā variantā vai ievārījumu saldajā.


Šī ir ļoti universāla recepte, jo to pašu maisījumu, tikai ar vairāk miltiem var pārvērst biezpiena pankūkās vai plācenīšos. Var pierīvēt nedaudz siera vai pielikt ķimenes, vai jebkuras citas garšvielas, kas iet pie sirds un nemest laukā biezpienu, kas aizķēries ledusskapī nedaudz ilgāk.