laiku, pacietību, gaišas domas, draugus

Raudi, ja gribas raudāt. Raudi tā, ka liekas, ka izraudāsi laukā visas iekšas.  Bet nepaliec visu laiku viena/s.

Satiecies ar draugiem. Ja negribas, īpaši ballēties, nevajag. Savukārt, ja gribas, nodoties vētrainai dzīvei un aizmirsties, dari to. Vien atceries, ka nākamajā rītā, iespējams, sirdsdēstiem būs klāt nākušas paģiras..

Sakārto atmiņas. Lai arī liekas, ka dzīvei vairs galīgi nav jēgas, tomēr atzīsti, ka ne viss bija vienmēr ļoti gludi un vienkārši. Mēģini atcerēties, ko nav sanācis izdarīt, jo bijāt kopā, un izdari to!

No sākuma centies izvairīties no lietām, kas atgādina jūsu kopdzīvi, nemoci sevi. Tomēr iesaku nemest visu laukā, neiznīcināt jūsu kopā būšanu. Pēc laika šīs lietas vairs neizraisīs sāpes, bet gan ļaus neaizmirst nozīmīgu tavas dzīves laiku. Pieraksti savas izjūtas.

Patīc sev! Vismaz mēģini. Ļaujies, bet neaizraujies. Ja gribas ēst saldējumu, kā rāda filmās- ēd, bet zini, ka pārēšanās viņu atpakaļ neatsauks.  Ja gluži pretēji, neko negribas - nespied sev, tomēr atceries, ka pamatfunkciju nodrošināšanai cilvēkam vajadzīgas barības vielas. Ja šķiet, ka nav vērts vairs dzīvot, padomā par tiem, kam esi dārga/s.

Dod jūtām laiku. Skumjas, dusmas, bailes, nožēla, vainas apziņa u.c. emocijas parādīsies viļņveidīgi. Bet zini- tās arī beigsies.

nekal atriebīgus plānus, nemēģini ieriebt, pat ja viņš/viņa ir kopā ar kādu citu. Nezemojies.

Klausies tikai jautru mūziku, vai ko instrumentālu. Tici man, kad jau tā katrs sīkums liek izplūst asarās, liekas, ka visa pop rok un arī visa cita mūzika ap mīlestību un to "kā es tevi mīlu" vai "kā tu mani pameti" vien grozās.