visu vienmēr pagūt nevar, bet zināmas rezerves sava personīgā laika organizēšanā es domāju mums katram atrastos, ja piedomātu un pacenstos..
Atradu interesantu rakstu un nolēmu padalīties ar galvenajām atziņām. Visu rakstu netulkošu, tikai to, kas man šķiet būtiskākais un interesantākais.

1.solis
Nosaki prioritātes.
Neviens cits nezinās pateikt, kas ir labākais tieši tev. Tomēr ir svarīgi apzināt, kas tad ir tas būtiskais (ne tikai darbā, bet vispār), pretējā gadījumā būtiskais pazūd aiz “steidzami”, “vajadzētu”, “vēl tikai šo nieku”u.tml.
Noderīgī ir šīs svarīgās lietas paturēt redzes lokā – vai nu izmantojot kaut kādas savas ierastās interneta vietas vai vienkārši uz līmlapiņas pie datora.

2.solis
Ja izmanto kādu laika/informācijas pārvaldības sistēmu, pieturies pie tās vismaz 90 dienas.
Katram mums ir savi knifiņi, kā mēs sistematizējam uzdevumus, informāciju, kādā secibā atbildām uz e-pastiem u.tml.Ja gūglē pameklētu, tad varētu atrast daudz dažādu pieeju savas produktivitātes celšanai, tomēr galvenais ir nezaudēt laiku tās visas pārlasot, izmēģinot un salīdzinot 🙂 Katrs sevi aptuveni pazīst un var izvēlēties, vai grib izmantot datoru, lapiņas, viedtālruni u.c. Turklāt ir svarīgi pieturēties pie izvēlētās metodes vismaz 3 mēnešus, jo vienas nedēļas vai mēneša ietvaros diez vai notiek viss, kas atspoguļo tavu ikdienu pietiekami, lai varētu izvērtēt, kā tu izmanto savu laiku.

3.solis
Neizmanto kalendāru darāmo darbu sarakstam!

Šis man likās īpaši intersanti, jo kāpēc gan nē.. Dažādiem sapulču, zobārstu un randiņu laikiem, protams, kāpēc gan nē, tomēr jebkam, kam īsti nav noteikts laiks nav jāparādās kalendārā! (jo tā tu šādus darbus mākslīgi ieliec kaut kādā laikā, vienlaikus zinot, ka tas nav obligāti.. un ka tos var pārcelt dienu no dienas līdz beigās tam vispār zūd jēga..) Arī dažādus uzdevumus ar gala termiņu labāk nerakstīt kalendārā attiecīgajā termiņ dienā, jo tādējādi tikai atliksi šīs lietas līdz brīdim, kad termiņš tiešām mīs uz papēžiem..

4.solis
Regulāri “iztukšo”galvu.

Proti, strādājot pie dažādiem projektiem, nemēģini visu atcerēties un paturēt galvā. Veic pierakstus un “atbrīvo” vietu jaunām domām. Atkal jau pierakstu veikšanas un kārtošanas veidu katram jāatrod sev piemērotāku.

5.solis
Ļauj prātam “atslēgties” pietiekami bieži.

Clvēki ir tikai cilvēki un tiem nepieciešama atpūta. Šādu atpūtas laiku var gan plānot, gan vienkārši tam ļauties piemērotā brīdī, bet tas jādara pietiekami bieži un pietiekami kvalitatīvi. Aiziet vakarā ar draugiem uz krogu, bet visu laiku domāt par saviem pienākumiem, justies vainīgam, ka nestrādā vai tml. nesniedz vēlamo rezultātu.

6.solis
Celies agri!
Šis, protams, daudziem var būt visnepatīkamākais. Bet katram izpratne par “agri” var atšķirties, un tas ir jāņem vērā. Tas gan nenozīmē, ka jāceļas augšā nakts vidū, bet tomēr kāda stunda rīta pusē var izrādīties krietni produktīva. Strādāt vēlu naktī nozīmē strādāt uz nākošās dienas rēķina un, ja nākošajā dienā atkal gulēsi ilgi un strādāsi vēlu, tad vislaik sanāks būdz iedzinēja lomā, turklāt iekšēji vislaik būs sajūta “atkal jau diena pusē, bet nekas vēl nav padarīts”
p.s. ok, es piekrītu, ka daži cilvēki tiešām ir izteikti nakts strādātāji, bet es domāju, ka daudziem tā šķiet, jo tad ir klusāks, jo tad mazāk cilvēku uzrodas skaipā, mazāk tvīto un citādi novērš uzmanību, tomēr pamēģini-varbūt tas pats efekts ir arī, pieceļoties agrāk 🙂

7.solis
Esi proaktīvs (tā vietā, lai tikai reaģētu uz apkārt notiekošo).
Izdzīvot mirkli, ļauties dzīvei u.tml. ir skaistas frāzes, kas labi noder tad, kad viss vēlamais jau sasniegts. Nosakot reālus mērķus un nospraužot uzdevumus, tu aktīvi darbosies, lai tos sasniegtu. Ja tikai reaģēsi  uz notiekošo, nāksies darbus sasteigt vai veikt panikā. Ja esi proaktīvs- t.i. mērķtiecīgi dodies pretim nospraustajam, tad vari pievērsties lietām daudz rūpīgāk un kvalitatīvāk. Ja tā darīsi, laiks būs tavā pusē, bet, ja ļausi laikam kontrolēt sevi, tas var kļūt par tavu lielāko ienaidnieku..

8.solis
Atsakies no laika zagļiem vai ņem virsroku pār tiem.
Rūpīgi izvērtē, kam ikdienā velti savu laiku. Esi atklāts pret sevi un novērtē, kas visvairāk novērš uzmanību no būtiskā. Tad iegrožo šo laika sagli vai atsakies no tā vispār. Piemēram, daudziem tas varētu būt televizors. Tā vietā, lai sēdētu ar pulti un mainītu attēlus, ko piedāvā dažādi kanāli, izvēlies pats, ko skatīties. Piemēram, dažādi televīzijas pieslēgumi vai internets pieļauj skatīties jebkurā laikā sevi interesējošo raidījumu tā vietā, lai nespētu atrauties no kanālu pārslēgšanas pa riņķi.

Kritiski paskatīties uz savu ikdienu un uzsākt pārmaiņas laika pārvaldībā nav viegli, tomēr, ja izdodas atrast sev piemērotu veidu, kādā to darīt, un noturēties pie izvēlētā pietiekami ilgu laiku, lai tas kļūtu par ieradumu, rezultāts ir tā vērts!

Lai veicas!