Kā pašam pagatavot suši?

Ar autora atļauju pārpublicēts no http://blog.sapnis.com

Suši rīsi, nori lapas, avokado, lasis, garneles un gurķis.
+bambusa plaklājiņš suši tīšanai

Viena paciņa rīsu pietiek aptuveni četru cilvēku pabarošanai ar suši. Lasi un garneles vajag ļoti maz, tik maz, ka tik maz nemaz nepārdod. Paliks ko uz maizes uzlikt.

Saberam rīsus kādā bļodā, kur tos vajadzēs nomazgāt. Vienkārši lejam virsū vēsu ūdeni un ar rokām cilājam, berzējam un maisām rīsus. Kad ūdens paliek tāds pavisam necaurredzams, ūdeni uzmanīgi nolej nost un pielej jaunu. Mazgā kādas 3 reizes. Fiksi to darot, katra reize ilgst kādas 30 sekundes.

Nolejam nost pēdējo skalojamo ūdeni un uzmanīgi pārvietojam rīsus pannā (man ir dziļā panna, droši var vārīt arī katlā). Pareizākā rīsu vārīšanas metode ir sekojoša – rīsiem uzlej virsū ūdeni tā, lai ūdens līmenis ir aptuveni 2cm virs rīsu līmeņa. Plīti liekam uz maksimālo karstumu, līdz sāk parādīties burbulīši, un rīsos veidojas nelieli vulkāniņi. Tad uguni nogriežam pavisam maziņu, uzliekam pannai/katlam hermētisku vāku, un turam tur kādas 10 minūtes, lai tvaicējas. Perfekti, ja vāks ir stikla, jo tad var paredzēt, kad tieši to ņemt nost, jo nav ieteicams vāku ņemt nost priekšlaicīgi – tvaiks aizbēgs.

Sagriežam suši pildīšanai paredzētos gurķus un avokado.

Noņemot vāku, nedaudz parušinam rīsus, apskatoties, vai tie jau ir sausi un vai nav jau sākuši piedegt pie dibena (tad ir par daudz!!!). Ja slapjuma dibenā nav, un rīsi viegli rušinās, noņemam no uguns un ļaujam nedaudz pastāvēt zem vāka.

Rīsus no pannas ņemam ārā, un liekam kādā bļodā (tajā pašā kur mazgājām, kaut vai). Liekam uz loga atdzesēties līdz līmenim, kad  tos var viegli aiztikt ar rokām. Tas ir svarīgi, ja negrib applaucēties.

Kamēr dziest rīsi, apskatāmies, kā izskatās Nori lapas. Spīdīgo lapas pusi liekam uz leju, lapu pašu – uz bambusa paklājiņa. Blakus noliekam bļodu ar ūdeni, kurā nedaudz iejaukta citrona sula vai etiķis. Tur mēs skalosim/mitrināsim rokas, jo tie rīsi ir vājprātīgi lipīgi.

Kad rīsi atdzisuši, ņemam ar mitrām rokām piku un izlīdzinam atstājot nelielu maliņu augšpusē. Mala ir svarīga, jo suši tiks “aizlīmēts” ciet ar tās palīdzību.

1/4 no apakšas ieklājam strīpu ar pildījumu. Ļaujiet vaļu fantāzijai, bet neaizraujieties, jo par daudz pildījuma padarīs sarežģītu rullēšanu.

Rullēšanai gan jāpatrenējas, bet procesa būtība ir – rullēt. Uzmanīgi ar roku sākam rullēt no apakšējās malas, skatoties, lai pildījums nekur neaizbrauc pa malām, kad nedaudz sākts rullēt, var palīdzēt ar paklājiņu, ko izmanto lai rullītis būtu viena biezuma, vienmērīgas stingrības. Īpaši nedrīkst spiest, jo konstrukcija var izjukt. Kad rullis gatavs, to palikušo Nori maliņu saslapinām ar ūdeni un, gluži kā aploksnes malu, pielīmējam klāt, lai rullis turas kopā.

Rullīti iesaku ielikt ledusskapī nedaudz atdzesēties (pāris minūtes, nu 10).

Ņemam slapju nazi (ar to pašu citronu kautvai) – lai nelīp klāt, un griežam.

p.s. pēdējā bilde- tā mums sanāca sekojot šai pamācībai