Kā izvairīties no vārda “priekš” lietošanas nevietā?

Informācija ņemta no šejienes , ko veidojis twitter lietotājs @NostArPrieksh,  kas neatlaidīgi labo vīterotāju pieļautās kļūdas. Pareizi arī ir- ja jau jāietilpinās 140 zīmēs, tad kamdēļ gan lietot vēl liekus vārdus?

„Priekš” ir krievu valodas prievārda „для”  tiešs tulkojums, kas latviešu valodā ir lieks.
Diemžēl šis vārds tiek nepareizi lietots, lai veidotu no krievu valodas aizgutas izteiksmes formas dativā, kaut gan
latviešu valodā locījumi tiek veidoti ar vārdu galotnēm, ne prievārdiem. (Tikai instrumentālim ir prievaāds „ar”.)

Tātad, lai atbrīvotos no šī vārda lietošanas, jāievēro sekojošais:

1. Konstrukcijas ar „priekš” veidojas galvenokārt ar ģenitīvu, retāk ar datīvu. Pareizi ir atmest „priekš” un lietot tikai

vardu datīvā:
[„Priekš” + ģenitīvs -> datīvs]
priekš manis -> man
priekš darba -> darbam
priekš citiem -> citiem*
Piemērs: Man priekš darba vēl jāsagatavo kaudze dokumentu! Man darbam vel jasagatavo kaudze dokumentu!

[alert-announce] Ievērojiet, ka „priekš” ir pilnīgi lieks, taču, neskatoties uz to, tiek plaši lietots. [/alert-announce]

2. Konstrukcijas ar „priekš”, kas ir tieši izteiciena „(не) для меня” tulkojumi:

Piemērs: Ja izpletnis neatveras ar pirmo reizi, izpletņlēkšana nav priekš jums.
Ja izpletnis neatveras ar pirmo reizi, izpletņlēkšana nav domāta jums.
Vārdu „domaās” var arī nelietot, bet rakstos tā klātbūtne uzlabo saprotamību.

3. Konstrukcijas ar „priekš”, kas atdarina krievu valodā bieži lietotu izteicienu formas (pirmais gadījums):

Piemērs: Manam blogam jau 5000 apmeklējumu, diezgan iespaidīgi priekš manis!
Mans necilais blogs apmeklēts jau 5000 reižu, diezgan iespaidīgi!
Orģināla „iespaidīgi priekš manis” ir divējāda nozime – „ieguvums/sasniegums tieši man” un „ieguvums/sasniegums
ņemot vēra, ka sasniedzējs esmu necilais es”. Lai komunicētu abas šīs domas latviski, der mainīt visu teikuma uzbūvi un ievietot pieticīgu īpašības vārdu teikuma sākumā.

4. Konstrukcijas ar „priekš”, kas atdarina krievu valoda bieži lietotu izteicienu formas (otrais gadījums):

„для первово раза – хорошо”

Mēģinājums izteikt kaut kā pieņemamo kvalitāti, īpaši norādot, ka šis kaut kas tiek darīts pirmo reizi, to dara
nekompetenti cilvēki utt.
Piemērs: Priekš pirmās reizes labi!  Priekš Latvijas hokeja – neslikti!
Laba pirmā reize!  Latvieši neslikti spēle hokeju!
Piedāvāju atbrīvoties no šādiem izteicieniem pilnībā un aizstāt tos ar „saki, kas ir un kā ir” pieeju, latviešu valodai konstrukcijas, kas kalpo tikai nicīgiem noradījumiem, nav vajadzīgas 🙂

Piezīmes

Te gan jāmin, ka, gluži kā visiem labiem noteikumiem, arī „priekš” nepareizībai ir izņēmums.
Konstrukcijas ar „priekš” ir pareizas, ja tajās šis vārds lietots kā vārda „pirms” sinonīms. Tiesa, tās ir arhaiskas.

 

9 Replies to “Kā izvairīties no vārda “priekš” lietošanas nevietā?”

  1. Atkal sliktie krievi? Angļiem tāpat ir "for", un vāciešiem "fuer". Drīzāk tas ir radies vācu valodas ietekmē.

    Kurš izdomāja, ka "priekš" ir slikti?

    Mainīt visu teikuma uzbūvi? Tas pats "diezgan iespaidīgi priekš manis!" – kā skanēs pareizi? Tā, ne pārāk saprotami, vai arī būs daudz garāks teikums?

    1. piekrītu, ka tas varetu but ari no citām valodām, bet es korekti norādīju atsauci. Turklāt pieņemu, ka angļu valodai līdz šim nebija bijusi pārāk liela ietekme uz LV, tad nu varbūt vācu, bet tikpat labi arī krievu..

    2. Kādēļ uzreiz "sliktie krievi"? To teici Tu. Nenoliegsim, krievu valodas klātbūtne ietekmē latviešu valodu, jau kādu laiku arī angļu. Vai savulaik zviedru un vācu.
      Jebkura pasaules valoda ar laiku mainās un attīstās, sauksim to par evolūciju, kas ir pareizs process. Aprakstītais "priekš" lietojums ir valodas kropļošana.

      Tātad, ja ņemam par piemēru krievu valodas uzbūves teikumu (ja struktūra sakrīt, tā var būt arī pieminētā angļu vai vācu, nav būtiskas nozīmes) un burtiski tulko uz latviešu, sanāk jau pieminētais nepareizais variants. Pēc latviešu literārām normām tā nesaka, un uzskatāma kā stila kļūda.

      Nav rādītājs, ja daudzi tā runā. Vairums cilvēku milzīgās grupās pieļauj vienas un tās pašas kļūdas.
      Ja esi latviski runājošs anglis, vācietis vai krievs, kas prātā teikumu veido vadoties pēc savas dzimtās valodas principiem – visu cieņu – mēs, latvieši, Tevi sapratīsim. Ja esam labi paziņas un Tu ar dedzīgu vēlmi apgūt valodu, mēs draudzīgi Tevi pamācīsim.
      Latvietis, kam labi zināma savas valodas kultūra, prasme pareizi lietot izteicienus un izmantot runas bagātību, savu domu teikumā izteiks citādi.
      Piemēram:
      Tas man ir sasniegums!
      Man tas ir iespaidīgi!
      Visai iespaidīgs veikums!

      Šīs ir ātrumā izdomātās versijas. Ja arī kāda nešķita pietiekami saprotama, pasaki visu teksta daļu. Esmu pārliecināts, ka īss palīgsteikums vai divdabja teiciens domu varēs izveidot īsāku, saprotamāku vai krāšņāku.

  2. Daudzi šādi paveidi tiešām liekas ir saglabājušies un iegājušies no padomju laikiem, kad tika veiktas visdažādākās reformas, lai gan valoda, gan izruna un gramatika vairāk līdzinātos krievu valodai. Diemžēl tā pat ir pazuduši vairāki latviešu burti no alfabēta. (ŗ ō )

  3. To gan ļoti prasās lietot pirms vārdiem, kas nebeidzas ar latvisku lokāmu galotni.
    Piemērs varētu būt “Es to (kaut kādu aksesuāru) nopirku priekš radio”. Mazliet neveikls miemērs, be doma droši vien skaidra. Nojaušu, ka tā nav pareizi, bet grūti iztikt bez “priekš” tādos gadījumos.
    Un vispār, kā tas “priekš” radās? Nav jau tiešs atvasinājums no nevienas valodas. Vārds kā tāds ir latviešu. Nevarētu būt, ka agrāk vismaz kādos reģionos arī viņu tā lietoja, tikai ar laiku tas izrādījās nepareizi?

  4. “Ja izpletnis neatveras ar pirmo reizi”

    Var atvērt ar rokām, bet ne jau ar reizi. Krievu valoda.

Leave a Reply to Viesis Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.