Kā izmantot tehnisko analīzi FOREX [part I]?

Pamācība paredzēta tiem, kas apgūst informāciju par finanšu tirgiem.

Pamācībai ir informatīvs raksturs un tās mērķis nav mudināt ieguldīt naudu finanšu instrumentos.

Turpinot pamācību sēriju par valūtu spekulācijām Forexā, šodien sākam jaunu tematu – tehniskā analīze.

[alert-warning] Pirms uzsākt tirdzniecību ar dažādiem finansu instrumentiem, izvērtējiet savas finansu iespējas. Ieteikums – vienmēr sāciet ar praktizēšanos demonstrāciju kontā. [/alert-warning]


Piezīmes

Definīcja: Tehniskā analīze – cenas prognozēšanas metode, izmantojot tirgus kustības grafikus par iepriekšējiem periodiem [1]

Par tehniskās analīzes pamatlicēju tiek uzskatīts Čārlzs Dous (Dow Jones indeksa autors), kas novēroja, ka cenu grafiskajos attēlojumos ir novērojamas zināmas kopsakarības.

Lai izprastu tehniskās analīzes nozīmi, tad sākotnēji ir nepieciešams izprast, kas ietekmē dažādu preču, finanšu intrumentu cenu svārstību.
Vienkāršākā atbilde – pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Sarežģītāks jautājums – kas ietekmē pieprasījumu un piedāvājumu?
Lūk arī dažādi iespējamie faktori, kas ietekmē pieprasījuma/piedāvājuma attiecības valūtu tirgū:
– reālā starpvalstu preču plūsma
– politiskie notikumi
– procentu likmes
– makroekonomiskie rādītāji
– sezonalitāte
– resursu pieejamība
– pieņēmumi par starpvalstu preču plūsmu nākotnē
– utt., utjp

Tehniskā analīze balstās uz pieņēmumu, ka vēsture atkārtojas un ka grafikos, ņemot vērā investoru psiholoģisko dabu, ir novērojami “grafiski šabloni”.
Lai arī šis process nedaudz atgādina Jēzus attēla meklēšanu uz sapelējušām sviestmaizēm, tomēr tas ir noteiktāks un prognozējamāks.

Piezīmes

Trend
(remember: trend is your friend)

Finanšu tirgos vislielākā nozīme ir finanšu intrumenta cenas virzībai – trendam.

Trendu Veidi

Tirgū var būt tikai trīs trendi:
– augšupejoša virzība – vēršu trends (1.attēls)
– lejupejoša virzība – lāču trends (2.attēls)
– sānu virzība – sānu trends, kas parasti liecina par tirgū valdošu neizlēmību (3.attēls)

Turklāt, nav izslēgts, ka lielākā augšupejošā trendā var būt zemākas nozīmes lejupejošs trends.

Trenda ilgums

Attiecīgi trenda ilgums var variēt – var izdalīt trīs dažādu ilguma trendus
– vairāki mēneši
– divas līdz trīs nedēļas
– pāris stundas

Trenda fāzes [2]

Uzkrāšanas fāze – trenda sākums, kurā ir dabīgi priekšnoteikumi, lai finanšu instruments sagaidītu kāpumu. Šajā fāzē piedalās vairāk vai mazāk
Publikas dalības fāze – šajā fāzē trendu ir pamanījusi tā dēvētā vispārējā publika, kas izmantojot acīmredzmu trendu vēlas viegli nopelnīt.
Vispārēja pieprasījuma palielināšanās izraisa strauju finanšu instrumenta cenu kāpumu, kas noved trendu līdz trešajai fāzei.
Spekulatīvā fāze – finanšu instruments ir pārvērtēts un cenu vairs neatbilst tā reālajai vērtībai (pārpirkta vai pārpārdota*)

Piezīmes

Atbalsts un pretestība
(support & ressistance)

Ņemot vērā apstākļus, ka tirgū darbojas pieprasījuma-piedāvājuma attiecības, tad ļoti bieži ir novērojamas situācijas, kurās var novērot pieprasījuma vai piedāvājuma izsīkumu, kuru tehniskajā analīzē klasificē kā dažādas grafiskās figūras.
Vienas no vienkāršākajām figūrām tehniskajā analīzē ir atbalsta un pretestības līmeņi.

Definīcijas:

Pretestības līmenis – horizontāla līnija, kas savieno lokālo maksimumu secīgo rindu virkni. Pretestības līmenis ierobežo cenas virzību augšup.[1] (4.attēls)
.., kas nozīmē, ka pieprasījums pēc konkrētā finanšu instrumenta ir izsīcis, līdz ar to cenas virzība augšum neturpināsies.
Atbalsta līmenis – horizontāla līnija, kas savieno lokālo minimumu secīgo rindu virkni. Atbalsta līmenis ierobežo cenas virzību lejup.[1] (5.attēls)
.., kas nozīmē, ka konkrētā finanšu instrumenta piedāvājums ir izsīcis, līdz ar to cenas virzība lejup neturpināsies, jo pārdevēji nav gatavi pārdot pārāk lēti.

Cenu kanāls
Pretestības un atbalsta līmeņi var veidot arī cenu kanālus, kuros darbojas abi iepriekšminētie likumi (skat., 6 attēlu)
Attiecīgi cenu kanāls var būt jebkurā (lāču, vēršu un sānu) trendā.
Protams, rodas jautājums: “Vai tiešām finanšu instrumentu virzība ir tikai augšum vai lejupejoša cenu kanāla ietvaros?”
Un šeit mēs nonākam pie jautājuma par “caursitieniem”, ko varēsim lasīt nākamajā pamācībā.
____________________________
Literatūras saraksts:

[1] Rupeika-Apoga R., (2006) Tirdzniecība ar valūtu kā uzņēmējdarbības veids, izdevniecība Datorzinību centrs
[2] Dow Theory; saite

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.