Dižķibeles apstākļos jāmācās dzīvot taupīgi un jāmēģina nemest laukā pārtiku, kas nav pirmā svaiguma. Protams šajā gadījumā nerosinu ēst veselībai draudīgus produktus, bet saprāta robežās izmantot lietas, ko parasti izmetam laukā.
Tātad, šajā gadījumā izmantojam nedaudz pastāvējušu biezpienu, ko svaigā veidā vairs noteikti needīsim.

Vajadzīgs

  • “Otrā svaiguma” biezpiens
  • Ola (pirmā svaiguma!)
  • Milti
  • Sāls,
  • cukurs
  • Krējums, ievarījums vai kas kuram tīk

Parastā attiecība varētu būt viena ola uz paciņu biezpiena (200g). Bet es parasti rīkojos “uz aci”, tapēc jāeksperimentē pašiem.

1.solis
Ņem biepienu, piejauc olu, aptuveni 1/2 tējkaroti sāls un tējkaroti cukura.

2.solis
Maisot, ber klāt miltus, līdz izveidojas pabieza (bet ne cieta!), ķēpīga masa.

3.solis
Katliņā uzvāra ūdeni. Tad ar karoti vai rokām, atkarībā, cik ļoti gribas ķēpāties (man labāk patīk otrais variants), veido nelielas klimpiņas,  kuras pa vienai liek vārošajā ūdenī.

4.solis
Vāra, kamēr klimpas uzpeld un tad vēl kādas 3 minūtes.

Vēlams nedaudz apmaisīt katliņa saturu, jo viņas mēdz salipt un neuzpeldēt, bet izšķīst no pārvārīšanās!

5.solis
Pasniedz ar krējumu sāļajā variantā vai ievārījumu saldajā.
Šī ir ļoti universāla recepte, jo to pašu maisījumu, tikai ar vairāk miltiem var pārvērst biezpiena pankūkās vai plācenīšos. Var pierīvēt nedaudz siera vai pielikt ķimenes, vai jebkuras citas garšvielas, kas iet pie sirds un nemest laukā biezpienu, kas aizķēries ledusskapī nedaudz ilgāk.